Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Iestāšanos kursos!

Iestāšanas nosacījumi ir papildināti ar dažādiem atvieglojumiem. Tagad uz kursiem mēs pieņemam: bez testēšanas, pēc pārrunas rezultātiem, pēc testēšanas ar papildpunktiem.

Bez testēšanas tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu.

Bez testēšanas tradicionāli pāriet uz pamatnodaļu vai sākumnodaļu labākie kursanti no sākumnodaļas, lietišķas sagatavošanas nodaļām.

Bez testēšanas tiek pieņemti informātikas un matemātikas olimpiāžu godalgas ieguvēji. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai uzrāda aizbildināšanās internētā.

Bez testēšanas tiek pieņemti skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas.

Līdz 13. maijam pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju (tel.7336035) par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas.

13. maijā kursu telpās (Rīga, Pulkveža Brieža 6-1) notiks testēšana. Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu Līdz 11. maijam piereģistrēties caur internētu www.progmeistars.lv vai pa telefonu 7336035.

Aiciniet savus prātīgus draugus mācīties mūsu kursos!!!

Apmaksa un reģistrācija.

Kursantiem no lietišķas, sākuma un pamatnodaļas, kā arī bez testēšanas pieņemtajiem, vajadzētu samaksāt par kursiem un piereģistrēties līdz 15. maijam. Pieņemtie pēc testēšanas rezultātiem, maksā un reģistrējas 15. – 17. maijā. Piereģistrēties var pie kursu sekretāres un pa e-mail kursi@progmeistars.lv
Obligati norādiet, vai var uzskatīt nosūtītāja elektronisku adresi par viņa personisko elektronisko adresi.

20. LIO

Martā notika 19. un 20.martā notika Latvijas informātikas 20.olimpiādes LIO (http://vip.latnet.lv/lio/) noslēguma posms, kurā sacentās simtiem bērnu. Noslēguma posmā piedalījās 63 skolēni. Viņu skaitā bija 26 Progmeistars kursanti un absolventi. Tabulā viņi apzīmēti ar simbolu PRG. Kursantu sasniegumi mūs priecē. Lūk, pirmo 30 rezultātu tabula:

`Npk.`	`Dalībnieks`	`Skola`		`Klase`	`Vieta`
`1`	`Andrejs Vihrovs`	`R. 92. vsk.`	`Prg`	`12`	`I`
`2`	`Matīss Stopiņš`	`Sig. V. ģimn.`		`11`	`I`
`3`	`Pavels Cupikovs`	`R. ģimn. "Maksima"`	`Prg`	`10`	`II`
`4`	`Gļebs Ivanovskis`	`R. Zolit. ģimn.`	`Prg`	`12`	`II`
`5`	`Vadims Fjodorovs`	`Daug.` `P. Centra ģimn.`		`12`	`II`
`6`	`Vjačeslavs Jegorovs`	`R. Krievu vsk.`		`11`	`III`
`7`	`Oļegs Ošmjans`	`R.V. 1. ģimn.`	`Prg`	`9`	`III`
`8`	`Eduards Kaļiņičenko`	`R. 71. vsk.`	`Prg`	`8`	`III`
`9`	`Pēteris Birkants`	`R.V. 1. ģimn.`		`11`	`III`
`10`	`Kristaps Baumanis`	`R.V. 1. ģimn.`	`Prg`	`12`	`atz.`
`11`	`Krišjānis Prūsis`	`R.V. 1. ģimn.`		`11`	`atz.`
`12`	`Mihails Strašuns`	`R. Ostvalda vsk.`	`Prg`	`12`	`atz.`
`13`	`Vladimirs Slavs`	`R. Zolit. ģimn.`	`Prg`	`11`	`atz.`
`14`	`Vents Valle`	`Āgensk. V. ģimn.`	`Prg`	`12`	`atz.`
`15`	`Vitālijs Stepanovs`	`R. 40. vsk.`		`12`	`atz.`
`16`	`Madars Virza`	`Valm. V.ģimn.`	`Prg`	`12`	`atz.`
`17`	`Jānis Judvaitis`	`Priekules vsk.`		`11`
`18`	`Dmitrijs Laptevs`	`R. Zolit. ģimn.`	`Prg`	`10`
`19`	`Mārtiņš Puriņš`	`R.V. 1. ģimn.`		`12`
`20`	`Kirils Rodins`	`R. 40. vsk.`	`Prg`	`10`
`21`	`Jānis Bergs`	`Siguldas Valsts ģimn.`		`12`
`22`	`Dmitrijs Timofejevs`	`Daug.P. Centra ģimn.`		`11`
`23`	`Rūdolfs Pumpurs`	`Engures vsk.`		`12`
`24`	`Dmitrijs Kovaļenko`	`Jelg. 2. pmt`	`Prg`	`9`
`25`	`Aleksejs Fomins`	`R. Rīnūžu vsk.`	`Prg`	`11`
`26`	`Artūrs Kadiķis`	`Limb. 1. vsk.`		`12`
`26`	`Sergejs Andrejevs`	`Puškina lic.`	`Prg`	`11`
`28`	`Dainis Tilleris`	`R.V. 1. ģimn.`	`Prg`	`11`
`28`	`Konstantīns Popovs`	`R. 60. vsk.`	`Prg`	`11`
`28`	`Ļevs Dolgovs`	`R. 40. vsk.`	`Prg`	`10`

Apsveicam uzvarētājus! Kā redzat, mūsējiem ir 1 zelta, 2 sudraba, 2 bronzas medaļas un 5 atzinības raksti. Progmeistars kursanti un absolventi ieņem 10 no pirmajām 16 vietām.

Viņu panākumi ir saprotami: pateicoties kursos iegūtajām zināšanām, skolēni vairāk laika var veltīt principiālu jautājumu risināšanai, nevis cīņai ar tehniskām grūtībām. Lai atrisinātu šos principiālos jautājumus, mūsu kursanti ir lieliski bruņoti ar plašām zināšanām programmēšanās jomā. Vēlamies lasītāju uzmanību pievērst arī jauno olimpiādes dalībnieku O.Ošmaņa (9.klase) un E.Kaļiņičenko (8.klase) panākumiem.

Labākajiem skolēniem tagad būs jāpiedalās starptautiskās olimpiādēs!

Fortrana radītājs Džons Bekus

http://www.peoples.ru/science/law/john_bekus/

http://schools.keldysh.ru/sch444/museum/pres/inform/09.htm

Šā gada 17.martā Oregonas štatā Amerikā nomira Džons Bekus (John Bekus), pirmās augstākā līmeņa programmēšanas valodas Fortran radītājs.

Par Fortranа radīšanu 1977.gadā Bekusam tika piešķirta programmēšanas jomas visprestižākā Tūringas prēmija par „plašu, ietekmīgu un mūža ieguldījumu” datora zinātnē. „Par manu atklājumu lielāko daļu man jāpateicas paša slinkumam. Man nepatika rakstīt programmas, un kad es strādāju pie raķešu trajektoriju aprēķināšanas programmām datoram IBM-701, es sāku izstrādāt programmēšanas sistēmu, lai mazāk nāktos strādāt”, - stāstīja Bekus intervijā liela metiena laikrakstam IBM.

Džons Bekus dzimis 03.12.1924.g. Filadelfijā galvenā inženiera-ķīmiķa ģimenē. Sākumā nekas nenorādīja, ka no Bekusa-jaunākā kaut kad būs kāds labums. Kā vēlāk viņš pats atcerējās, neskatoties uz to, ka vecāki iekārtoja viņu prestižā skolā, mācību process izraisīja viņā riebumu. Kad 1942.gadā viņš iestājās Virdžīnijas universitātē, tad vienīgā nodarbība, kuru viņš apmeklēja vienu reizi nedēļā, bija mūzikas klases. Otrā semestra beigās 1943.gadā universitātes vadība nolēma, ka jaunā sliņķa atrašanās mācību iestādē ir lieka, un Bekus tika atskaitīts. Kaprāļa pakāpē Bekus iestājās pretgaisa aizsardzības spēkos. Taču ārstu komisija noteica viņam diagnozi – galvaskausa audzējs, un demobilizētais Bekus atgriezās Štatos un apmetās Ņujorkā.

Tā kā viņam gribējās iegādāties labu aparatūru mūzikas klausīšanai, viņš iestājās radiotehnikas skolā, lai pats varētu uztaisīt sev visas vajadzīgās ierīces. Skolā kāds pasniedzējs palūdza Džonu Bekusu palīdzēt viņam uzbūvēt pastiprinātāja frekvenču raksturlīkņu grafikus. Aprēķini nebija sarežģīti, bet to daudzums nogurdināja. Negaidot šīs matemātiskās operācijas, kas atkārtojās, ieinteresēja Bekusu, un viņš iestājās Kolumbijas universitātes matemātiskajos kursos.

1950.gadā Džons Bekus, jau būdams matemātikas maģistrs, atnāca uz IBM firmu. Tad viņam bija 25 gadi. Drīz vien viņš vadīja grupu, kas izstrādāja interpretatoru „Ātrais kodētājs” datoram IBM 701, bet vēlāk piedalījās šīs mašīnas uzlabotā varianta radīšanā modelim IBM 704. 1953.gadā Bekus piedāvāja datoram IBM 704 izveidot valodu, kas ļautu ierakstīt komandas vienkāršā algebriskā formā, un tās kompilētāju. Šis priekšlikums drīz vien rada atbalstu, jo firma meklēja ceļus, kas nodrošinātu tās datoru realizācijas palielināšanu, un tāpēc centās padarīt tos pievilcīgākus, „draudzīgākus” lietotājiem. Parasti inženieriem, pasniedzējiem, zinātniskiem līdzstrādniekiem nebija ne laika, ne pacietības mācīties mašīnu kodus vai pat asemblera valodu.

Pirmais pārskats, kas saistīta ar Fortran valodas (FORTRAN, no FORmula TRANslator — translators vai formulu tulkotājs) radīšanu, iznāca 1954.gada novembrī, bet pirmā valodas versija uz datora IBM 704 tika realizēta tikai pēc diviem ar pusi gadiem. 1958.gadā parādījās pilnveidota versija – Fortran II, kuras viena no labākajām īpašībām bija tā, ka šeit varēja izmantot arī asembleru, un pēc tam cita versija – Fortran III. Lielu popularitāti ieguva versija ar nosaukumu Fortran IV, kas tika izlaista 1962.gadā. Taču valodas standarta vēl nebija, un tas traucēja pārnest programmas no viena tipa mašīnām un cita tipa mašīnām. Situācija izmainījās 1966.gadā – ar standarta ieviešanu, kurš pazīstams kā Fortran 66.

Vēlāk parādījās vēl dažas versijas, uz kuru pamata tika izveidota pārstrādātā standarta valodas versija – Fortran 77, kas arī kļuva visai populāra. 1984.gadā tika izskatīts priekšlikums, saistīts ar jaunas standarta versijas Fortran 88 izstrādāšanu. Tajā bija apredzētas dažas izmaiņas, kas skar darbu ar datnēm (failiem).

Fortran līdz šim tiek pielietots, risinot inženieru un zinātniskos uzdevumus, turklāt aizvadītajos gados tā ievērojami paplašinājusies un pilnveidojusies, pārvēršoties valodā, kas ir ērta lietošanai daudzās jomās (parādījies pat Visual Fortran). Pēdējais valodas standarts bija Fortran 95. „Fortran būs vienmēr” – apmēram tāda ir šīs valodas - ilgdzīvotājas cienītāju izteicienu būtība.

Taču Fortran izveidošana nav vienīgais Džona Bekusa ieguldījums mūsdienu programmēšanas attīstībā. 1960.gadā programmētāju grupa no Cīrihes, izdarot dažas izmaiņas FORTRAN II specifikācijā, izveidoja algoritmisko valodu Algol-60. Džons Bekus ļoti aktīvi piedalījās jaunās valodas apspriešanā. Lai izvairītos no savstarpējas neizpratnes, aprakstot valodas konstrukciju, tika izmantotas speciālas diagrammas, kuras Džons Bekus izstrādāja kopā ar Pīteru Nauru (Peter Naur). Kopš tā laika Bekusa-Naura forma (Backus-Naur Form - BNF) kļuva par tādu kā vispasaules programmēšanas esperanto. Lai iepazītos ar jaunu valodu, programmētājam, kurš pārvalda BNF, nevajag studēt biezam biezos foliantus ar aprakstiem, pietiek tikai iemācīties šīs valodas BNF.

Un visbeidzot, Džons Bekus izveidoja FP valodu, kura, tiesa, nekļuva tik populāra kā Fortran. FP – tā ir tā saucamā tīrā funkcionālā programmēšanas valoda, kurā programmētās koncentrējas nevis uz mainīgajiem un to lielumiem, bet uz „melnajām kastēm” – funkcijām, kurām ir ieeja un izeja. Idejas, kas tiek izmantotas FP valodā, kļuva par LISP valodas izveidotāju apceres materiālu. Daži mūsdienu programmēšanas teorētiķi uzskata, ka stingrai funkcionālai programmēšanai pieder nākotne, jo izmantojot šo metodi, vieglāk izveidot „pareizas programmas”, tas ir, tādas, kuru pareizumu var pierādīt jau ar listinga analīzi, nevis ilgstošu testu ceļā.