Kursu Darbs

kursi@progmeistars.lv

#19 2009. gada 24. marts

Pulkveža Brieža 6-1,

tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv



 


Uzņemšanas noteikumi.

5.-11.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu.     Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Līdz 08.05.2009 reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas. Lai Jūs pielaistu 08.05.2009. pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 6428902. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

 

 

22. LIO

11. un 12.martā notika Latvijas 22. informātikas olimpiādes LIO (http://vip.latnet.lv/lio/), republikāniskais posms, kurā sacentās simtiem jauniešu. Šajā posmā piedalījās 79 skolēni: 8.-10.klašu audzēkņu grupā bija 39 dalībnieki (no tiem 17 Progmeistars kursanti un absolventi); 11.-12.klašu audzēkņu grupā 40 (no tiem 16 Progmeistars kursanti un absolventi). Kursantu un absolventu (tabulā viņi apzīmēti ar simbolu PRG) panākumi mūs iepriecina. Lūk, daži rezultāti:

 

Jaunāka grupa, 8.-10. klases .

Eduards Kaļiņičenko

Prg

1.

Kārlis Seņko

 

2.

Marks Zeļdes

 

2.

Anastasija Anspoka

 

3.

Valdis Ādamsons

Prg

3.

Anatolijs Bogdanovs

Prg

3.

Kaspars Ozols

 

Atzinība

Artūrs Semeņuks

Prg

Atzinība

Sergejs Seredenko

Prg

Atzinība

Kristaps Znotiņš

 

Atzinība

Rihards Fridrihsons

 

Atzinība

 

Vecāka grupa, 11.-12. klases.

Mārtiņš Frolovs

1.

Oļegs Ošmjans

Prg

1.

Pēteris Eriņš

Prg

2.

Normunds Vilciņš

 

2.

Andris Vaļums

Prg

2.

Aigars Eglājs

 

3.

Artūrs Znotiņš

 

3.

Dmitrijs Kovaļenko

Prg

3.

Ivars Zubkāns

 

Atzinība

Deniss Prohorenko

Prg

Atzinība

Mareks Harkovs

 

Atzinība

Kirils Rodins

Prg

Atzinība

Artūrs Jefimovs

Prg

Atzinība

Mihails Deļmans

 

Atzinība

 

Apsveicam uzvarētājus! Kā redzat, mūsējiem ir 2 zelta medaļas, 1 sudraba medaļa, 4 bronza medaļas, 5 atzinības raksti.

26. un 27.martā notiks atlases sacensības par vietu valstsvienībā dalībai Baltijas valstu informātikas olimpiādē.

 

Katrs izvēlas sev piemērotāko.

Mūsu kursos strādā brāļi Vladislavs un Jurijs Moisejenko. Savā laikā viņi pabeidza mūsu kursus un RTU bakalauratūru, vairākus gadus jau strādā par programmētājiem. Vispirms uz mūsu jautājumiem atbildēja Jurijs. Lūk, viņa atbildes.

 

 

1. Kas atveda Jūs uz kursiem?

1999.gadā, kad es mācījos Universālās komercskolas 8.klasē, vecāki nopirka datoru. Tas bija Pentium II, 200Mh, 32 MB RAM, video 2 MB, HDD 2 GB (pavājš mūsdienām, bet toreiz tas bija kaut kas). Es aizrāvos ar tā apgūšanu, lai gan no sākuma pilnīgi nezināju kā un kas tur darbojas. Mans informātikas skolotājs ieteica aiziet uz programmēšanas kursiem, bet skolā bija izlikts paziņojums par uzņemšanu Progmeistars kursos. Es piezvanīju uz kursiem un pieteicos uz testēšanu, ko izgāju jau pirmajā reizē.

Pirmais semestris man bija 2000.gada vasarā, bet pēdējo semestri pabeidzu 2004.gada pavasarī. Jau pirmajā nodarbībā man bija ļoti interesanti, un es nodarbojos ar prieku. (Saprātīgais puisis Jura kursos mācījās tikai uz 9 un 10. Bez 5 pamatsemestriem viņš noklausījās vēl arī 6 speckursus. Red.) Pilnīgi visos semestros man patika pats mācību process un stils. Daži no tiem, kas mācīja mani, tagad ir mani kolēģi un pat draugi :). Vislabāk man atmiņā palikusi, protams, mācīšanās pie

S.Meļņika. Paši labāki semestri man bija Delphi/OOP un Delphi&Database. Mans uzskats bez labām šo semestru materiālu zināšanām nevar būt labs programmētājs. Lai gan arī citi semestri, bez šaubām, ir interesanti un noderīgi.

2004.gadā pabeidzu skolu, iestājos Rīgas Tehniskajā universitātes DITF - Datorzinātnes un Informācijas tehnoloģijas fakultātē un nolēmu izmēģināt spēkus kā kursu pasniedzējs. Tā kā šajā laikā kursos mani jau pazina, tad pieņēma darbā par pasniedzēju pamatnodaļā.

2. Kā iznācis, ka Jūs tagad vadāt pamatā C valodas un Unix operētājsistēmas semestrus?

Es sāku par pasniedzēju pamatnodaļas bāzes semestros. Tagad lasu vēl /Unix un C/Data speckursus. Reiz man piedāvāja vadīt /Unix speckursu, un es ar prieku piekritu. Šī speckursa vadīšanas procesā radās virkne problēmu, kas saistītas ar to, ka materiāla ir daudz: jāstāsta gan par C valodu, gan par Unix. Iznāca, ka lekcija jālasa nevis 1 stundu, bet 1,5 stundas. bet tad neatliek laika praktiskām nodarbībām un kursanti nepagūst tikt galā ar uzdevumiem. Tad es arī nolēmu izveidot jaunu /Data speckursu, kas veltīts C valodai un datu apstrādei. Līdz ar to atslogot /Unix semestru, noņemot C valodas daļu un pieliekot klāt vairāk materiāla par pašu Unix. Es domāju, ka /Unix semestris tiks izmainīts vēl vairāk uz Unix pusi. Kurš vēlēsies vairāk uzzināt par C valodu, lai iet uz /Data.

Man pašam liekas, ka /Data izdevies labi man patīk to lasīt. Rudenī domāju atkal nolasīt šo speckursu. Man patīk arī strādāt ar iesācējiem lasīt viņiem pirmo semestri. Zināmā mērā tas ir vissvarīgākais: tieši pirmajā semestrī pasniedzējam ir ne tikai jāaizrauj kursanti ar programmēšanas mākslu, bet arī jādod programmēšanas zinātnes pamati.

3. Ko Jūs ieteiktu kursantiem, kuri vēlas kļūt par programmētājiem?

Mācieties kursos, kamēr ir tāda iespēja, un izejiet ne tikai obligātos semestrus, OOP (objektorientētas programmēšanas) speckursu, bet arī visus speckursus, kuri šķiet interesanti. Visiem nākošajiem programmētājiem iesaku noteikti iziet Prolog/Lisp speckursu. (Diemžēl šo loģiskās un funkcionālās programmēšanas speckursu lasa visai reti, jo uz to ir visai maz gribētāju. Red.) Šīs divas valodas nav no populārākajām un izplatītākajām, bet ir vērts tās izstudēt un pamēģināt kaut ko viņās uzrakstīt. Prolog un Lisp kardināli atšķiras no C, Java vai Pascal. Tajās galvenā uzmanība tiek veltīta tam, kas ir jāapraksta, nevis tam, tas jāizdara. Jebkurā gadījumā tas ievērojami paplašinās jūsu redzesloku un kā pienākas sapurinās smadzenes.

Ceru, ka kādā speckursā jūs sapratīsiet, kas jums visvairāk patīk: vai jūs esat pat kļuvis par Java piekritēju, vai arī iemīlējāt C/C++. Bet varbūt vispār nolemsiet kļūt par Windows/Linux/Unix sistēmu administratoru. Vai arī jums labāk patiks internet-tehnoloģijas un vietņu veidošana. Izvēlēties daudzveidību un daudzveidīgi izvēlieties.

4. Vai turpināt mācīties universitātē?

2007.gadā es saņēmu bakalaura grādu. Kursa darbu rakstīju par populāro programmēšanas valodu Java un C/C++ apvienošanu. Ja jums tas šķiet interesanti, griezieties pie manis ;).

Tagad es mācos RTU profesionālās maģistratūras 2.kursā. Pavisam jāmācas 2,5 gadi. Tagad esmu praksē Progmeistarsā.

5. Kā universitātes kursā iederas Progmeistar kursos iegūtās zināšanas?

Kursos iegūtās zināšanas man ļoti palīdzēja mācībās, un man vispār nebija nekādu problēmu ar programmēšanu. Dažās sadaļās kursi dod vairāk zināšanas nekā tas nepieciešams sekmīgām mācībām RTU.

Tehniskā universitāte savukārt cenšas paplašināt teorētisko bāzi. Jebkurā gadījumā svarīga loma ir pašizglītībai. Pašam ir daudz jāstrādā, ar vienu vārdu sakot, jāraujas vaigu sviedros.

6. Kur Jūs strādājat? Kādi programmēšanas uzdevumi Jūs saista visvairāk?

Par programmētāju es strādāju jau vairāk nekā trīs gadus. Šajā laikā esmu mainījis divas darba vietas un pašlaik strādāju firmā Softikom. Visvairāk mani saista zema līmeņa programmēšana, dažādu ierīču programmēšana tā saucamās iebūvētās sistēmas, piemēram: dažādi banku termināli (POS:Point Of Sale sistēmas), kontrolleri. Lai gan interesanti risināt arī citus uzdevumus. Domāju, ka katram programmētājam ir jomas, kurās viņam strādāt ir interesantāk. Bet ir arī tādas skarbas lietas kā ražošanas nepieciešamība, ražošanas disciplīna, prasme strādāt komandā. Ir jāsamēro vēlamais ar nepieciešamo.

7. Kā ekonomiskā krīze atspoguļojas programmēšanā lauciņā?

Krīze atsaucas arī informācijas tehnoloģiju tirgū. Darba piedāvājumu kļuvis mazāk un alga ir nedaudz kritusies. Bet man liekas, ka programmētājiem vienmēr būs darbs. Kādam taču ir jālabo kļūdas (to jau gan netrūkst) un pievienot programmām jaunas iespējas (un kļūdas. Joks! Red.) Starp citu, programmēšana viena no nozarēm, kurā var strādāt arī ar ārvalstu klientiem. Tas ievērojami paplašina darba tirgu.

Frāze datori aizvien vairāk un vairāk ienāk mūsu dzīvē jau kļuvusi banāla. Piemēram: kā mēs visi zinām, Rīgā sāka ieviest elektroniskās biļetes (e-talonus); radās milzum daudz visdažādāko vietņu, un to skaits tikai palielināsies; utt., utt. Tā kā darbs mums būs vienmēr. Cita lieta, ka darbs vienmēr būs tikai labiem speciālistiem. Un Progmeistars absolventu lielākā daļa, atvainojiet par augstprātību, tādi ir.

8. Domas par programmēšanu.

Kā zināms, vislabākais darbs tas ir labi apmaksāts vaļasprieks. Man tāds ir programmēšana. Un pasniegt man arī patīk. Tā kā es nodarbojos ar iemīļotām lietām. Pie sarežģītas un interesantas problēmas es varu nosēdēt vēlu un nepamanīt, kā aizritēja laiks. Bet kad esi programmu savedis kārtībā un tā sāk strādāt bez kļūdām, tad garastāvoklis .... maz būtu teikts ļoti uzlabojas.

9. Ar Jūs vēl aizraujaties?

Spēlēju ģitāru. Jau divus gadus aizraujos ar motocikliem. 2007.gadā man sagribējās apgūt šo transporta veidu. Noteiktus iemeslus nezinu, vienkārši sagribējās un viss. (Vēl viens mūsu pasniedzējs apgūst lidmašīnu - vienkārši sagribējās un viss. Bet vēl vienam patīk doties ekstremālos pārgājienos. Bet ... Vai tik vaina nav programmēšanā? Red.) Motocikla vadīšanas tiesību man nebija, bet jau 2007.gada rudenī es ieguvu A kategorijas tiesības un nopirku savu pirmo motociklu Yamaha Thundercat 600. Ar to nobraukāju visu 2008.gada sezonu un esmu ļoti apmierināts. Tagad gaidu, kad sāksies jaunā sezonā, lai izvestu savu draugu no garāžas. Pēc iespējas cenšos braukt uz visādiem moto tusiņiem un pasākumiem, kur varu tikties ar dažādiem cilvēkiem. Puiši! Motocikls tas ir kolosāli, un es diez vai varēšu vairs no tā atteikties.

Pavisam nesen nolēmu uzspēlēt skvošu. Iepatikās, tagad nodarbojos regulāri. Tā kā dators tas ir labi, bet nevajadzētu uz to ieciklēties (bet uz motociklu iemotociklēties, red.); pasaulē ir daudz citas brīnišķīgas nodarbošanās.

Man ir interesanti izmēģināt sevi dažādās lietās. Protams, šādas aizraušanās prasa zināmu summu, bet katrs pats izvēlas dzīves veidu, kam tērēt un ar ko aizrauties.

Panākumus Jums, Jurij!