Kursu Darbs

kursi@progmeistars.lv

#21 2009. gada 21. septembris

Pulkveža Brieža 6-1,

tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv



 


Runas un darbs

Runas ir garas,

Darbs ir īss;

No darba varas

Liktens trīs.

J.Rainis

 

Matemātikas un informatikas pulciņi un semināri.

Jaunajā mācību gadā darbosies pulciņš(i) Olimpiādes informātika. Nodarbības ir orientētas uz sagatavošanu dažāda līmeņa informātikas olimpiādēm. Nodarbības notiek krievu valodā. Pulciņa vadītājs: S.Meļņiks.

Nodarbības matemātikā sāksies oktobrī. Mēs paredzam, ka strādās pulciņš 6.-7. klašu skolēniem un 8.-10. klašu skolēniem, kuras ļoti veiksmīgi strādāja pērngad. Nodarbību tematika ir saistīta ar olimpiāžu līmeņa uzdevumu risināšanu. Vadīs tos Latvijas universitātes matemātikas nodaļas studenti M.Ļitvinskis un M.Gitermans. Atjaunos savējo darbu arī matemātiskie semināri. Šo nodarbību vadītājs A.Kanevskis tematikas sakarā paziņoja sekojošo: Pacentīšos palīdzēt skolēniem nepiekāpties matemātikas priekšā. Noslīpēsim arī skolas matemātikas tematus. Nodarbības notiek latviešu un krievu valodā

Par nodarbībām maksāt nevajag. Vietu daudzums katrā pulciņā un seminārā ir ierobežots.

Visas šīs nodarbības ir bezmaksas!

Pierakstīties var: tieši kursos; izmantojot elektronisko pastu kursi@progmeistars.lv ; pa tālruņiem 67336035, 26428902.

 

 

(IOI'2009)

Ar no http://vip.latnet.lv/lio/ informācijas autora atļauju šis raksts papildināts ar dažiem faktiem (teksts kursīvā).

 

Ar teicamiem rezultātiem Latvijas jaunajiem informātiķiem noslēgusies 21.Vispasaules informātikas olimpiāde (IOI'2009), kas no 8. līdz 15.augustam notika Bulgārijas otrajā lielākajā pilsētā Plovdivā. Olimpiādē piedalījās 301 skolēns no 83 valstīm. Kopumā tika piešķirtas 149 medaļas (26 zelta, 50 sudraba un 73 bronzas) un četras no tām izcīnīja Latvijas valstsvienības dalībnieki. Sudraba medaļa - Eduardam Kaļiņičenko (kursu Progmeistars kursants un pasniedzējs), bet bronzas - Mārtiņam Frolovam, Oļegam Ošmjanam (kursu Progmeistars absolvents) un Normundam Vilciņam. Iepriekšējā reize, kad visi Latvijas dalībnieki brauca mājup ar medaļām, bija 2004.gadā. Informātikas izlase ieguva vairāk medaļas nekā katra no pārējiem Latvijas skolēnu izlasēm un tik pat daudz medaļas cik kopā ieguva Latvijas valstsvienības ķīmijā, matemātikā un bioloģijā.

Katrā no divām sacensību dienām dalībniekiem risināšanai tika piedāvāti četri programmēšanas uzdevumi. Risināšanas laiks katru dienu - piecas stundas, maksimālais punktu skaits par katru uzdevumu - 100 punkti. Vislabāko rezultātu - 743 punkti no 800 iespējamiem ieguva Genādijs Korotkēvičs no Baltkrievijas. Latvijas izlasei neoficiālajā komandu vērtējumā šogad izdevās apsteigt gan Lietuvas (sudraba un bronzas medaļa), gan Igaunijas (sudraba medaļa) izlases.

Šīgada olimpiāde noritēja jubilejas zīmē - tieši pirms 20 gadiem Bulgārijā aizsākās informātikas olimpiāžu kustība un 1989.gadā notika pirmā Vispasaules olimpiāde. Uz jubilejai veltītajiem pasākumiem bija uzaicināti arī pirmās olimpiādes zelta medaļu ieguvēji, kā arī tika apbalvoti tie valstsvienību vadītāji, kas visus 20 gadus katru gadu ir piedalījušies olimpiādēs. Par rīkotājvalsts ārkārtīgi nopietno attieksmi pret šo notikumu liecina arī tas, ka pirmoreiz Vispasaules olimpiāžu vēsturē sacensības atklāja rīkotājvalsts prezidents Georgijs Parvanovs. Ārpus sacensību programmas dalībniekiem bija iespēja aplūkot Plovdivas vecpilsētu, iepazīties ar tās arhitektūru, aplūkot seno romiešu brīvdabas amfiteātri (tur notika arī uzvarētāju apbalvošana), relaksēties mūsdienīgākās aktivitātēs - kartinga trasē, boulinga zālē, kā arī katram pašam noskaidrot, kas piemērotāks peldēšanai - baseins vai Melnā jūra.

Latvijas izlasi trenēja kursu Progmeistars vadošais pasniedzējs Sergejs Meļņiks. Valstsvienību IOI'2009 vadīja LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un LU Datorikas fakultātes maģistrants Artūrs Verza.

Plašāka informācija par olimpiādi aplūkojama oficiālajā vietnē www.ioi2009.org.

 

 

Jaunais speckurss C/Data Patīkams iespaids.

S.Meļņiks.

Pagājušajā mācību gadā tika pirmo reizi pasniegts speckurss Programmēšanas valoda C. Bitu datu plūsmu apstrāde. Uzreiz varu pateikt, ka pēc manām

domām kurss ir izdevies. Tas sanāca ļoti interesants kursa ietvaros iznāca apvienot tehnisko daļu (programēšanas valodas C izpētīšana) ar diezgan saturīgo algoritmisko daļu.

      Kursa sižetisko kontūru izveidoja algoritmi, darbs ar tekstu, turklāt lielākoties teksts tiek izskatīts kā bitu datu plūsma. Tāda veida pielikumi ir pavisam raksturīgas priekš Si, ņemot vērā tās lielo efektivitāti, tās tuvību ar dzelzi (C tiek bieži dēvēts par vidēja līmeņa valodu vai pat augsta līmeņa Assembleru), raksturīgs priekš C instrukcijas komplekta. Konkrētāk, pirmo reizi izlasot šo kursu, tajā ietilpa divas pamatlīnijas:

     1. Datu pārraide un saglabāšana, datu pārraides formāti elektroniskām pastām, CRC kodi (plaši izplatīta kontrolsumma priekš datu pārraides vai saglabāšanas bojājumu atklāšanas laikā), to realizācija un stabilitāte; Internet CheckSum.

     2. Algoritmu saspiešana bez zaudējumiem (arhivācija). Ir izdevies aplūkot lielāko daļu pieejas, kuros lieto mūsdienu arhivātaros, un tas dažas realizācijas: statistiskā saspiešana (konkrēti, prefiksā koda uzbūves Hafmana metode), aritmētiskā saspiešana, bloku kodēšana (Barouza Villera pārveidošana un metodes, kas tiek kopīgi ar to izmantotas), vārdnīcu metodes (dažādi Ziva-Lempeļa algoritmu varianti)

      Pie tam vēl, mēs pavisam dabiski nonācām pie dažām netriviālam datu struktūrām, piemēram, kokiem un kaudzēm. Šādas struktūras var saskatīt it visur. Tātad no algoritmiskās puses šis kurss ir iznācis ļoti interesants, kaut arī ierobežotais laika daudzums nedeva nekādas iespējas pieskarties kriptogrāfijas metodēm. Bet tas jau ir cits (arī ļoti liels un neiedomājami interesants) stāsts. Ceru, ka pie mums šis kurs nonāks šādā vai citādā formā. Praktiski visa kursa garumā tika uzasināta darba tehnika ar bitiem un to blokiem.

      Paša programmēšanas valodas studēšana ļoti veiksmīgi iekļaujas kursā: tik tiešām, kursanti mācījās C praktiski visu semestri, pakāpeniski atverot sev tās iespējas. Galvenais šīs valodas akcents tiek likts ne jau uz sistēmas pielietojumiem, bet uz bitu plūsmas apstrādāšanu (lūk kur noderēja zems valodas līmenis un ģenerējamā koda efektivitāte). Patīkams (un neieplānots) brīdis sastāvēja no tā, ka izdevās rūpīgi pārskatīt daudzas problēmas, kuras bieži parādās C valodas programmēšanas gaitā: problēmas darbā ar masīviem un norādītājiem, cīņa ar atmiņas aizplūšanu, darbs ar funkcijām ar mainīgo skaita argumentu jautājumi. Tā notiek bieži adekvāta materiāla izvēle izprovocē uz daudz dziļāku iedziļināšanos instrumenta pārvaldīšanas tehnikā. Viss tas nedeva ne minūti garlaikoties arī tiem kursantiem, kas iepriekš noklausījās mūsu klasisko speckursu C/Unix un jau bija apguvis kaut minimālo pieredzi Si valoda programmēšanā šī valoda parādīja sevi citā gaismā, atklājot viņiem agrāk neredzētas robežas un skaistumus.

      Es ceru un ticu, ka speckursam C/Data gaida ilga dzīve.

 

Par Pitoniem un grāfiem.

(fragments no pasniedzēja Alekseja Lučko raksta)

Šī darba autoram Aleksejam Lučko ir vistiešākā saskarsmē ar Pitonu savā darba vietā, tā kā viņš(Aleksejs) ir ne tikai mūsu absolvents un pasniedzējs, bet arī programmētājs. Aleksejs un redakcija izsaka pateicību Progmeistara absolventiem par šī darba apspriešanu: Dmitrijam Kuzmenko no Microsft, Maksimam Rebrovam no Skype, Jaroslavam Samčukam no Google.

 

Semestris par programmēšanas valodas Python būs aizraujošs. Mēs centīsimies iepazīstināt jūs ar tās pazīmēm un labvēlīgiem pielietošanas veidiem. Un ne tikai ar to! Vēl mēs strādāsim ar grafiem. Grafi nav tikai pitona dzīvesvieta un tā pārtika. Grafi spēj dabūt diezgan netriviālas izpausmes un parādīties dažādos uzdevumos.

Iepazīstoties ar grafiem mums būs noderēs Pitona elastīgums un citas tā priekšrocības. Jums būs iespēja mēroties spēkiem ar Pitonu un iepazīties ar šodienas populāro skripta valodu.

Pateicoties savam skriptismam, Pitons tiek izmantots ļoti plaši. Viņa iespējas sfēra nav ierobežota ar konkrētu IT nozari. Viņam ir vieta gan fizisku procesu emulēšanā, gan DNS izpētē, gan programmēšanas projektos lielajās kompānijās.

Citāts no internēta adreses http://python.org: "Python has been an important part of Google since the beginning, and remains so as the system grows and evolves. Today dozens of Google engineers use Python, and we're looking for more people with skills in this language." said Peter Norvig, director of search quality at Google, Inc.

Protams, ka uzreiz pēc 16 nodarbībām jūs nespēsiet pretendēt uz darba vietu Google. Toties iepazīšanās ar vēl vienu valodu tikai paplašinās jūsu redzesloku un tehniku jūs sapratīsiet programmēšanas valodas skripta specifiku, turpmāk palīdzēs jums ar citu valodu vai programmēšanas koncepciju apgūšanu.

Grafi dod ne mazāk labuma kā pitoni. Tie ir sastopami pašās neparastākās IT vietās un to pielietošanas pieredze būtiski atvieglo pareizā risinājuma meklējumus. Jūsu visu iemīļotais skaips tas pirmkārt ir milzīgs un pastāvīgi mainošais grafs. Vēl grafu pielietošanas piemēri : sociālie tīkli; vadības sistēmas, tajā skaitā DBVS; galīgie automāti un programmu projektēšanas un izstrādāšanas tehnoloģija; sistēmas stāvokļu telpas analīze tā ir arī fāzu pārejas modelēšana un izvēles pieņemšanas algoritmi, t.i. mākslīgais intelekts; un daudzas citas dzīves jomas.

P.S. Šī uzrakstītā teksta jēgu var arī piedēvēt pie Lisp&Prolog speckursa.