Kursu Darbs

kursi@progmeistars.lv

#28 2010. gada 2. septembris

Pulkveža Brieža 6-1,

tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv



 


Uzņemšanas noteikumi.

Apmaksa pār apmācību programmēšanai rudenī pirmā semestra grupās ir pazemināta pār 25%! Par pārējiem semestriem pār 17%. Par apmācību sākuma un lietišķa nodaļas pirmā semestra grupās tagad jāmaksā 36Ls, bet pār pārējiem semestriem- 40Ls. Pār apmācību pamatnodaļas pirmā semestra grupās jāmaksā 63Ls , bet pār pārējiem semestriem - 70Ls

Bez pārrunām līdz 11.09.2009 tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu.       Bez pārrunām līdz 11.09.2009 sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuriem ir mūsu pasniedzēju rekomendācijas   un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā un olimpiāžu godalgas ieguvēji. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība. 

Pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku.       Lai Jūs pielaistu pie pārrunām , Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefoniem 67336035, 26428902.

Maksa par apmācību pa internētu ir lielāka (grupa ir mazāk 3 reizēs), bet kursants nemaksa par braukšanu un netērē uz to laiku. Pieteikumus var atsūtīt pa adresi kursi@progmeistars.lv vai piereģistrēties internetlapā nodalījumā reflektantiem > reflektantu reģistrācija..

Pats par sevi saprotams, ka kursi negarantē visu pieteikumu apmierināšanu.

 

Latvijas izlases lieliskie sasniegumi starptautiskajā informātikas olimpiādē IOI2010! Iespaidīgs kursu ieguldījums!

No krievu valodas tulkoja Reinis Tenis.

Eduards Kaļiņičenko, Progmeistara kursants, Progmeistara pasniedzējs, Rīgas 71. vidusskolas 11. klases audzēknis sudraba medaļa.

Normunds Vilcinš, gatavojās olimpiādēm Progmeistarā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 12. klases audzēknis sudraba medaļa,

Pēteris Erinš Progmeistara absolvents, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 12. klases audzēknis bronzas medaļa,

Oļegs Ošmjans - Progmeistara absolvents, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 12. klases audzēknis bronzas medaļa,

 

IOI olimpiādes ir vienas no visvairāk atzītākajām sacensībām šajā jomā pasaulē. Šogad kanādiešu Toronto Vaterlo universitātēs bāzē no 14. līdz 21. augustam norisinājās 22. olimpiāde. Tās dalībnieki bija 300 skolēnu no 81 valstīm. Pēc olimpiādes reglamenta, katrai komandai bija atļauts pieteikt ne vairāk kā 4 cilvēkus. Pirmo vietu ieguva Genādijs Korotkēvičs (Baltkrievija), otro Rumens Hristovs (Bulgārija), trešo - Adrians Jaskoļka (Polija)  Neoficiālā komandu vērtējumā pirmo vietu ieguva ASV komanda (3 zelta un 1 sudraba medaļa), otrās - ceturtās vietas dala Krievijas, Japānas un Ķīnas komandas (2 zelta un 2 sudraba medaļas). Latvijas komandai 2 sudraba un 2 bronzas (18-20 vieta).

 

No kreisās uz labo stāv: Pēteris Erinš, Eduards Kaļiņičenko.

No kreisās uz labo sēž: Normunds Vilcinš, Oļegs Ošmjans.

 

Kā zināms, Latvijas izlases sagatavošanos vada mūsu vadošais pasniedzējs Sergejs Meļņiks. Vasarā vien tika novadītas 37 nodarbības, 5-6 stundas dienā. Latvijas komandu pavadīja Mārtiņš Opmanis un Artūrs Verza.

To, ka augstu rezultātu sasniegšanai šāda līmeņa olimpiādēs ir nepieciešams daudz domāt un strādāt, sīvi un pamatīgi, ir zināms visiem. Bet pavisam maz cilvēku ir zināms, kā tas ir paveicams. Šīs olimpiādes un daudzi citu starptautisko olimpiāžu rezultāti, dod mums tiesības pavēstīt, ka kursi Progmeistars dod iespēju intensīvi domāt un strādāt ar sevis uzlabošanai. Citu pilsētu skolēni tagad arī var pieslēgties pie mūsu darba caur apmācības sistēmu internētā.

 

Vienlaikus mācīties un strādāt ir iespājams,

vēlāk arī - vajadzīgs!

Progmeistars valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kaņevskis

No krievu valodas tulkoja Reinis Tenis.

Lūk ir mūsu reklāmas fragments Kursanti, kuri cītīgi mācējas Progmeistara pamatnodaļā: veiksmīgi mācās daudzu valstu universitāšu programmēšanas, elektronikas, inženierzinātnes, ekonomikas, ķīmijas, medicīnas u.c. specialitātēs; vienmēr atrod interesantu darbu un cienījami pelna.

Šogad diezgan populārs bija lūgums izsniegt apliecību par mācībām kursos angļu valodā: pārsvarā no skolēniem, kuri grasījās mācīties ārzemēs. Pēc nerakstīta likuma, viņi vairs neatgriežas, lai strādātu Latvijā.

Tā ir katra personīga darīšana: kur mācīties un kur strādāt. Tikai atzīmēšu, ka arī Latvijā programmētāji vienmēr var atrast darbu. Pie tam ir solīdas firmas, kuras ņem studentus uz nepilnu slodzi.

Neuztraucaties, zināšanas, kuras iegūstat kursos, ir pilnīgi pietiekamas, lai sekmīgi veiktu iestāšanās pārrunas un kvalitatīvi izpildītu darbu.

Tie esam mēs, kuri uztraucas, kad studenti sāk strādāt, tāpēc, ka daži no viņiem nemākulīgi plāno savu laiku un neiztur slodzi, dažkārt slinkojot pat atmet mācības! Nu jā, viņi ir lieliski sagatavoti darbam. Ļaudis! Paciešaties un mācaties! Mēs ceram, ka universitātes absolvēšanas rezultātā, jūs saņemsiet ne tikai diplomu, kas ir nepieciešams karjeras izaugsmei, bet arī dziļas zināšanas.

Pie kursiem vēršas no vienas puses firmas, bet no otras absolventi. Tāpēc mēs ne vienu reizi vien esam atraduši priekš skolēniem vietu darbam vai praksei. Mūsu absolvente Jūlija (tagad Latvijas Universitātes 3. kursa studente), kurai mēs atradām prakses vietu lielā programmēšanas firmā teica, ka viņai ir ļoti interesanti, zināšanu un prasmes apjoms ir krietni palielinājies. Grasās turpināt tur strādāt.

Dažreiz vakances parādās arī mūsu kursos. Kādas? Kā jau jūs zināt, mūsu pasniedzēju kodolu veido mūsu kursu absolventi. Pie tam, sākumnodaļā, pēc iedibinātās tradīcijas, par pasniedzējiem strādā pamatnodaļu kursanti. Skolas beigšanas brīdī, ar CV ierakstītu pasniedzēja stāžu, ne jau kaut kur, bet kursos Progmeistars, ir visai prestiži. Mums ir arī programmēšanas nodaļa. Iesakām iziet Progress semestri. Ir grupa, kura veido vienkāršākās bāzes Access programmā. Iespējams šīs virziens turpinās attīstīties.

Visbiežāk mēs paši nosākam studentus, kuri var strādāt firmās vai kļūt par mūsu kolēģiem. Tomēr arī jūs, cienījamie kursanti, izrādāt iniciatīvu. Tas attiecas 10.-12. klašu skolēnus un absolventus. Vēršaties pie mums! Ziņojiet, kad jūs vēlētos sākt strādāt. Mēs esam gatavi un ieinteresēti apspriest katru konkrētu gadījumu. Atzīmējam: apspriest. Lūgums neapvainoties, ja mēs nespēsim atrast pielietojumu jūsu talantam.

 

Matemātikas un informātikas pulciņi un semināri.

Nodarbības matemātikā sāksies oktobrī. Mēs paredzam, ka strādās pulciņš 6.-7. klašu skolēniem un 8.-10. klašu skolēniem, kuras ļoti veiksmīgi strādāja pērngad. Nodarbību tematika ir saistīta ar olimpiāžu līmeņa uzdevumu risināšanu. Atjaunos savējo darbu arī matemātiskie semināri. Šo nodarbību vadītājs A.Kanevskis tematikas sakarā paziņoja sekojošo: Pacentīšos palīdzēt skolēniem nepiekāpties matemātikas priekšā. Noslīpēsim arī skolas matemātikas tematus. Nodarbības notiek latviešu un krievu valodā

Vietu daudzums katrā pulciņā un seminārā ir ierobežots.Visas šīs nodarbības ir bezmaksas!

Pierakstīties var: tieši kursos; izmantojot elektronisko pastu kursi@progmeistars.lv ; pa tālruņiem 67336035, 26428902.

 

8. starptautiskā lingvistikas olimpiāde

Vladimirs Ļitvinskis,Latvijas komandas vadītājs starptautiskajā lingvistikas olimpiādē, kursu Progmeistars vadošais pasniedzējs.

No krievu valodas tulkoja Jeļena Vediščeva.

Vispār pastāv divpadsmit starptautiskās zinātniskās olimpiādes skolēniem. Vismaz tāds skaitlis ir minēts Vikipēdijas rakstā International Science Olympiad. Cits jautājums, ka Latvijas skolās galvenokārt zināmas, jādomā, tikai piecas - matemātikā, fizikā, ķīmijā, informātikā (programmēšanā) un bioloģijā. Šajos mācību priekšmetos Latvijā ir paredzēta daudzpakāpju atlases sistēma skolas posms, reģionālais posms un valsts posms. Šo posmu norises gaitā veidojas izlase, kas pārstāv Latviju starptautiskajā olimpiādē dotajā mācību priekšmetā. Kas nepieciešams skolēnam šajās olimpiādēs vispār arī saprotams - vajag mācēt risināt uzdevumus, kas ir daudz sarežģītāki, salīdzinot ar uzdevumiem standarta mācību grāmatā šajā priekšmetā.

Bet kas ir lingvistikas olimpiāde? Lingvistika tas ir kaut kas par valodu ... Tur arī vajag risināt uzdevumus? Vikipēdijā par to raksta: Lingvistiskais uzdevums uzdevums, kas modelē lingvista darbību, tās risināšanas nav nepieciešamas uzdevuma valodas zināšanas (visi uzdevuma risināšanai būtiskie materiāli ir uzdevuma noteikumos). Var būt dažādu veidu un tipu. Vispirms tie ir tulkošanas risinātājam nezināmajā valodā uzdevumi un atbilstību noteikšanas starp vārdiem.. lai definējumu padarītu uzskatāmāku, minēsim vienu lingvistiskā uzdevuma piemēru (vienkāršu).

 

Doti vārdu svahīlu valodā un to tulkojumi, kas pierakstīti citā kārtībā:

mtu, mbuzi, jito, mgeni, jitu, kibuzi

milzis, kaziņa, viesis, kaza, cilvēks, liela upe

Nosakiet kāds tulkojums atbilst katram vārdam.

 

Lūk, šāda tipa uzdevumi (tikai daudz sarežģītāki) jārisina lingvistikas olimpiādēs. Šo olimpiāžu pirmsākumi meklējami tālajā 1965. gadā, kad Maskavas Valsts Universitātē tika organizēta pirmā lingvistikas olimpiāde Maskavas skolēniem. Šāda veida olimpiādes idejas autors bija krievu lingvists Alfrēds Žurinskis (viņš, starp citu, ir arī jau minētā tulkošanas no svahīlu valodas piemēra autors). Bet pirmās starptautiskās lingvistikas olimpiādes organizēšanas ideja pieder bulgāru lingvistiem. Starptautisko lingvistikas olimpiāžu vecāko klašu skolēniem vēstures pirmsākumi meklējami 2003. gada septembrī mazā kūrorta pilsētiņā Borovecā. 2010. Gada jūlijā šī olimpiāde norisinājās astoto reizi.

(Nobeigums sekos)