Kursu Darbs

kursi@progmeistars.lv

#38 2012. gada 15. marts

Pulkveža Brieža 6-1,

tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv



 


Iepazīstinošās nodarbības programmēšanā.

Rudenī ar lieliem panākumiem norisinājās bezmaksas iepazīšanās nodarbības programmēšanā . Tādu ciklu kursi taisās turpināt. Martā nodarbības notiks 15.03. plkst.12:30, 19.03. plkst. 16:45!  Vienmēr sekojiet līdzi reklāmai mūsu mājas lapā. Uz tādām nodarbībām notiek iepriekšēja pierakstīšanās. Tiek aicināti skolēni (kursanti un nekursanti), kuri nav mācījušies programmēšanas nodaļās. Šādas nodarbības mēs varam sarīkot arī jūsu skolā. Tādēļ ieteicams griezties pie kursu administrācijas. Tel. 67336035, 26428902.

 

Iestāšanās kursos.

 Bez pārrunām pieņemam skolēnus, sākot ar 5. klasi lietišķā nodaļā. 
 Bez pārrunām uz programmēšanas sākumnodaļā un programmēšanas pamatnodaļā tiek pieņemti citu nodaļu kursanti, kuri ir ieguvuši pasniedzēju rekomendācijas, olimpiāžu laureāti un skolēni ar labām sekmēm matemātikā. Iestājoties ir jāuzrāda administrācijai diploms vai liecība. 
Pārējie skolēni tiek pieņemti pēc pārrunu rezultātiem. Tiem, kuri vēlas iziet pārrunas, ir jāsarunā ar administrāciju par pārrunu laiku. Tel. 67336035, 26428902.
 Atgādinām, ka pavasarī uzņemšana ilgs līdz 18. maijām. 
Pirmajiem semestriem atlaide 20%!

 

25. LIO

13. un 14.martā Jelgavā notika Latvijas 25. informātikas olimpiādes LIO (http://vip.latnet.lv/lio/), republikāniskais posms, kurā sacentās simtiem jauniešu. Šajā posmā piedalījās 77 skolēni: 8.-10.klašu audzēkņu grupā bija 35 dalībnieki. No tiem 13 Progmeistars kursanti, absolventi. 11.-12.klašu audzēkņu grupā 42 No tiem 16 Progmeistars kursanti, absolventi, sagatavošanas olimpiādēm grupas dalībnieki (tabulā viņi apzīmēti ar simbolu PRG). Lūk, daži rezultāti:

 

Jaunāka grupa, 8.-10. klases .

 

Luka Ivanovskis

Rīgas Zolitūdes ģimn.

Prg

I

Aleksejs Popovs

Rīgas 10. vsk

Prg

II

Olafs Eglājs

Saldus ģimn

 

II

Pēteris Pakalns

Cēsu Valsts ģimn

 

III

Deinis Egle

Druvas vsk

 

III

Ivans Gorbunovs

Rīgas 96. vsk

 

Atz.

Aleksejs Zajakins

Rīgas 89. vsk.

Prg

Atz.

Vladislavs Kļevickis

Rīgas 40. vsk

Prg

Atz.

 

 

 

Vecāka grupa, 11.-12. klases.

 

Valdis Dravnieks

Saldus 2. vsk

 

II

Ojārs Vilmārs Ratnieks

Siguldas Valsts ģimn.

 

II

Nikita Larka

Rīgas 89. vsk.

Prg

II

Konstantins Franckevis

Daugavpils Krievu vsk-licejs

 

III

Kristaps Znotiņš

Peiļu Valsts ģimn.

 

III

Marks Zeļdes

Daugavpils Krievu vsk-licejs

 

Atz.

Vjačeslavs Petruškins

Daugavpils pils. Centra ģimn.

 

Atz.

Zigmars Rupenheits

Rīgas Valsts 1. ģimn.

 

Atz.

Toms Kusiņš

Ogres 1. vsk

 

Atz.

 

Apsveicam uzvarētājus! Kā redzat, mūsējiem ir 1 zelta medaļa, 2 sudraba medaļas, 2 atzinības raksti.

 

Progmeistara dalība VSKPO.

Sergejs Meļņiks

(nobeigums. Sakums ## 35, 36)

Lūk arī pienāca sacensību diena. Ļoti ātri un organizēti. Vakardienas mēģinājums nebija veltīgs dalībnieki ieņēma darba vietas, bet komandas līderi, uzmetot pēdējo acu skatienu savām komandām, aizgāja uz aktu zāli gaidīt uzdevumu noteikumus, sazināties savā starpā un ar informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas pasniedzējiem un vērot sacensību gaitu. Kādā ziņā vērot? Nu, ne ar videotranslācijas palīdzību. Informātikas olimpiāde, ja uz to skatās no ārpuses, parasti nav pārāk aizraujošs skats. Pietiek paskatīties šo divu minūšu īsfilmu, lai iegūtu skaidru priekšstatu:..

http://www.youtube.com/watch?v=VBncHYOiC_Q

Starp citu, īsfilmu filmēja mūsu zālē un Progmeistara komandu parādīja pat divas reizes (kaut arī no mugurpuses) paldies pārstāvim popoffkam, kurš uzģērba T-kreklu ar uzrakstu Team Latvia IOI 2011 tas skanēja un piesaistīja uzmanību.

Bet kā tad var apskatīt programmēšanas sacensības no iekšpuses? Tieši par to es arī pastāstīšu. Atgādināšu, ka sacensības notika saskaņā ar ACM ICPC pasaules programmēšanas studentu čempionāta noteikumiem. Galvenais, kas mums tagad ir svarīgs šajos noteikumos, ir tas, ka dalībnieki uzreiz uzzina, vai viņi pareizi atrisināja uzdevumu (pie tam viņi redz informāciju ne tikai par saviem risinājumiem, bet arī par visu komandu veiksmēm un neveiksmēm). No šejienes izriet iespēja publiski rādīt kārtējos rezultātus. Tas arī tiek darīts. Kārtējie rezultāti tika pārraidīti internātā, bet zālē, līdzās labas kvalitātes Wi-Fi, rezultātu lappuse tika attēlota uz lielā ekrāna. Monitors izskatās apmēram šādi: http://neerc.ifmo.ru/school/archive/2011-2012/ru-olymp-team-russia-2011-standings.html tie jau ir sacensību gala rezultāti, taču darbības laikā skats ir apmēram tāds pats. Visas komandas uz viena ekrāna izvietot nebija iespējams, tāpēc lielākoties uz ekrāna bija redzami līdergrupu rezultāti, taču regulāri kāds no tehniskā personāla lēni pārritināja logu. Tātad uz lielā ekrāna ir redzams monitors un visi ātri saskaitīja uzdevumus šoreiz izrādījās 11 uzdevumi (parasti komandu sacensībās tā arī notiek 9-12 uzdevumi), un pulkstenis sāka tinkšķināt. Pie tam visas komandas bija pirmajā vietā J. Taču šāds stāvoklis palika neilgi pēc trīs (!)minūtēm ar sekundēm tika nodots pirmais pareizais risinājums. Tie,kas kādreiz rakstīja informātikas olimpiādes, var iedomāties, kā tas ir, nodot risinājumu pēc trīs minūtēm. Pie tam, piezīmēšu, pareizu risinājumu. Uzminiet, kas tā bija par komandu? Pareizi, uzminējāt. Gomeļa. Taču jau nākamajā minūtē parādījās vēl daži pareizi risinājumi, tātad, sacensības sākās. Te arī mēs uz kādu laiku parādījāmies ekrāna augšdaļā, nododot pirmo uzdevumu 11 minūtēs ar sekundēm. Gomeļas komanda uz šo brīdi jau nodeva 3 uzdevumus, un dažas komandas pa diviem. Kā viņiem sanāk darboties tik ātri un vienoti (atgādināšu, ka uz visu komandu ir tikai viens dators)? Tas tiek sasniegts ar treniņiem. Treniņi daudz, bieži un regulāri. Pirmajā acumirklī šķiet dīvaini, bet tas taču ir sports, savdabīgs, bet sports, pie tam komandu sports. Mēs nepretendējām uz kaut ko lielu mūsu komandai tās bija apmēram 6.-7. sacensības, ieskaitot treniņsacensības, mēs turp atbraucām, galvenokārt, pēc pieredzes. Pie tam, mūsu komandā nebija ne viena izlaiduma klases skolēna, tā ka, iespējams, nākošgad mēs piedalīsimies ar to pašu sastāvu bija pavisam nedaudz komandu, kas nākošgad var ierasties taipat sastāvā.

Bet priekš kam vispār piedalīties informātikas olimpiādēs, un vispār priekšmetu olimpiādēs? Ak, Dievs, bet tas taču vienkārši ir interesanti un aizraujoši. Kā jebkura darbība, ja tā tiek veikta ar prieku. Bet, ja nē? Tad arī nevajag sevi mocīt. Ir daudz dažādu veidu, kā pielietot savu enerģiju: sports, mūzika, sabiedriskās aktivitātes, pētniecības darbība visu nav iespējams uzskaitīt. Taču atgriezīsimies pie sporta programmēšanas prieka. Programmēšanas olimpiādēm, atšķirībā no citām olimpiādēm, ir savas īpatnības: beigās iznāk gatavs produkts programma, kas darbojas tik efektīvi, kā sākumā vispār nevarēja pat iedomāties. Ārēji tas izskatās pavisam maģiski. Bet programmas autors pie tam iegūst izpratni par šīs maģijas iekšējo uzbūvi J - ļoti spēcīga sajūta. Te es labāk apstāšos, savādāk šī tēma ievilksies. Tomēr vēl pāris vārdu praktiskajā plaknē. Lai iestātos labā Krievijas universitātē, augsti rezultāti olimpiādēs ir ļoti svarīgi. Īpaši Latvijas skolu beidzējiem gan skolu programmu atšķirību dēļ, gan eksāmenu un iegūstamo dokumentu atšķirību dēļ. Starp citu, kaut ko par to es jau rakstīju. Precīzu informāciju par dažādu olimpiāžu klasifikāciju un līmeni Krievijā, par to, kura olimpiāde kādas tiesības piešķir, var apskatīt šeit: http://www.rsr-olymp.ru

Taču atgriezīsimies pie Viskrievijas skolēnu komandu programmēšanas olimpiādes. Sacensības turpinās, Gomeļas komanda pēkšņi pieļāva kļūdu un uz kādu laiku zaudēja līdera pozīcijas, taču pēc tam tās atguva. Interesantu, kaut arī nogurdinoši-provokotīvu sarunu par studentu un skolēnu olimpiādēm, ar to saistību ar mācībām universitātē un ar augstas (un vēl augstākas) klases programmētāju sagatavošanu, un ne tikai par to, kā tas bieži mēdz gadīties ar interesantām sarunām, organizēja Informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas profesors A.Šalito, komandu līderi saņēma uzdevumus, novērtēja to sarežģītību, savējo izredzes, kopumā, nepavisam negarlaikojās, lai gan arī dziesmas un dejas nerīkoja, bet sacensības pa to laiku ritēja uz priekšu. Sacensību vidū (tas ir 2,5 stundas) Gomeļas komanda atrisināja 10 (!) uzdevumus (atgādināšu, no 11) un ļoti izvirzījās uz priekšu, atstājot aiz sevis sekotājus. Tomēr intriga palika, kaut arī diezgan lokāla vai Gomeļas komandas dalībnieki paspēs līdz iesaldēšanai pabeigt pēdējo uzdevumu. Tā. Par iesaldēšanu es vēl neesmu stāstījis. Tas ir tāds noteikums stundu pirms sacensību beigām monitors tiek iesaldēts izmaiņas tajā vairs netiek ieviestas. Precīzāk, tās tiek ieviestas, taču neviens, izņemot žūriju, tās neredz. Vēl precīzāk, katra komanda redz savu mēģinājumu rezultātus, bet tikai savu citu komandu rezultātu izmaiņas pēdējās stundas laikā netiek atspoguļotas monitorā. Tas ļauj saglabāt intrigu līdz beigām līdz uzvarētāju un laureātu paziņošanai. Aha, kā tad. Nav tas gadījums. Minūtes 15-20 līdz iesaldēšanai aktu zālē ieskanējās draudzīgi aplausi uzvarētājs tika noteikts. Korotkeviča komanda veiksmīgi nodeva pēdējo uzdevumu, un vairs neviens nevarēja viņus apsteigt. Mūsu komanda apmēram ceturtās stundas vidū nodeva piekto uzdevumu un ierindojās tabulas augšējā daļā. 2010.gadā par laureātiem kļuva komandas, kas atrisināja ne mazāk kā 5 uzdevumus, kas atstāja cerību, kaut arī vāju. Taču, protams, man nebija ne jausmas, kas notika pie mūsu skolēnu darba galda pēdējās stundas laikā. Ir jāgaida līdz sacensību beigām...

Un, lūk, šī nogurdinošā stunda pagāja. Dalībnieku plūsma, pakāpeniski pieaugot, virzās pa gaiteni. Beidzot arī mūsējie. Protams, nedaudz nomocīti. Kā pagāja pēdējā stunda? Nē, nav izdevies neko veiksmīgi nosūtīt. Tā arī pabeidza ar pieciem uzdevumiem. Pēc monitora uz iesaldēšanas brīdi, pēc citu komandu noskaņojuma, vispār pēc atmosfēras, šķita, ka 5 uzdevumi tas nav apbalvojuma ieguvēju rezultāts. Nu un arī zīlīte uz astes atnesa ziņu, ka šogad ar 5 uzdevumiem nepietiek. Tāpēc uz noslēgumu mēs atnācām mierīgi un gandrīz bez emocijām. Mēs skatījāmies uz ceremoniju ar interesi, taču nedaudz kā esot nomaļus. Īpaši sākumā, kad apbalvošanas temps bija ļoti augsts, un bija sarežģīti īsti saprast, kas notiek uz monitora.

Bet notika šādi. Sākot ar pēdējo apbalvojumu ieguvušo komandu, vadītāji virzījās pēc saraksta uz augšu. Ja kāda no komandām pēdējās stundas laikā (pēc iesaldēšanas) iesūtīja kādus risinājumus uz pārbaudi, atvērās pārbaudes rezultāti. Ja risinājums bija pareizs, tad komandas rezultāts mainījās, tā pārvietojās tabulā uz augšu, un komandu uz laiku lika mierā, kamēr līdz tai atkal nenonāks kārta. Dažas komandas šādā veidā pacēlās uz augšu ne vienu vien reizi. Taču, ja mēģinājumi bija neveiksmīgi, tad esošais rezultāts bija galīgais, un komanda gāja uz skatuvi pēc apbalvojuma/uz fotografēšanos. Laiku pa laikam process tika pārtraukts uz koncerta un sponsoru pauzēm. Tas, kā vienmēr. Sāka ar komandām, kas atrisināja 6 uzdevumus mēs balvu ieguvēju sarakstā neiekļuvām un uzreiz ieraudzījām savu precīzo rezultātu un precīzo vietu 91/194. Vērtējot mūsu rezultātu, pateikšu: esmu apmierināts ar mūsu komandas sniegumu, jā, un vienkārši ar to, ka mēs varējām piedalīties šajos svētkos.

Beigās procedūras temps strauji palēninājās medaļu ieguvējus, bet tas ir pirmais ducis, apbalvoja mierīgāk. Zelta medaļas piešķīra trim komandām. Absolūto trešo vietu ieguva Čeļabinskas komanda. Viņa arī kļuva par Krievijas čempioni. Kā tā? Ļoti vienkārši Baltkrievijas brīnums. Pat divas divas pirmās vietas ieguva komandas no Baltkrievijas. Otrajā vietā ierindojās jauno ugunsdzēsēju (!) kluba komanda no Maziras pilsētas (Mazira rajona centrs Baltkrievijā ar iedzīvotāju skaitu 100 tūkstoši). Par šo komandu, par klubu un tā vadītāju un par to, kāda saistība te ir ar ugunsdzēsējiem, stāts ir interesants, bet šeit es to nestāstīšu. Pateikšu tikai to, ka šīs komandas otrā vieta nekļuva par sensācija. Nu, un, protams uzvarētāji komanda no Gomeļas. Apbalvošanas ceremonija noslēdzās un visa olimpiāde un svētki beidzās ar Baltkrievijas himnas izpildījumu par godu uzvarētāju komandai. Atlika tikai atvadīties no Andreja Stankeviča (Andrejs Stankevičs leģendārais treneris, Viskrievijas skolēnu komandu programmēšanas olimpiādes dvēsele, viens no pasaules stiprākajiem programmētājiem, ar šo beigšu, lai gan uzskaitīt var daudz un viss vispārākajās pakāpēs). Bija laiks atgriezties mājās.

Un mēs atgriezāmies mājās...