Kursu Darbs

kursi@progmeistars.lv

#51 2014. gada 24. februāris

Pulkveža Brieža 6-1,

tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv



 


Iestāšanas kursos.

Jaunu kursantu pieņemšana notiek līdz 14.maijam. Bez pārrunām tiek uzņemti:

                           lietišķajās nodaļās skolēni sākot ar 5.klasi;
                           programmēšanas sākuma un pamatnodaļās olimpiāžu godalgu ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā (tas, kurš vēlas iestāties, uzrāda administrācijai diplomu vai liecību);
                           programmēšanas sākuma un pamatnodaļās citu nodaļu audzēkņi, kas saņēma pasniedzēju rekomendācijas.

Citi skolēni tiek uzņemti pēc pārrunu vai iepazīšanās programmēšanas nodarbību rezultātiem. Uz šīm nodarbībām tiek aicināti 6.-11.klašu skolēni (gan kursu audzēkņi, gan arī tie, kas nav kuru audzēkņi). Skolēni apmēram 1 stundu programmē robota pārvietošanos, bet pēc tam apmēram 15-20 minūtes risina atjautības uzdevumus.

Vairākas tādas nodarbības notiks sakot ar martu. Ir jāapmeklē viena no tām. Vienkārši sekojiet reklāmai mūsu mājas lapā. Uz šādām nodarbībām vienmēr ir iepriekš jāpierakstās. Lai to izdarītu, ir jāgriežas pie kursu administrācijas. Tālr.67336035, 26428902.

 

Saraksts ir sastādīts.

Saraksts ir sastādīts. Uz karstām pēdām gribas atbildēt uz visbiežāk sastopamajiem jautājumiem, izskaidrot kursu audzēkņiem un viņu vecākiem kursu struktūru, mācību procesa organizāciju, atgādināt saraksta sastādīšanas un kursu darbības noteikumus.

Noteicošā loma, sastādot sarakstu, ir savlaicīgai MAKSAI par mācībām un PIETEIKUMA iesniegšanu par iespējamām mācību dienām (vasarā nedēļām) un laiku. Ja kursu audzēknis iet uz speckursiem vai pāriet uz citu novirzienu, tad ir jānorāda vēlamais speckurss vai novirziens.   

 Mācību gads dalās 3 daļās: janvāris-maijs, septembris-janvāris, jūnijs-augusts. Mācību materiāls ir sadalīts pa semestriem.

Kursos ir četras nodaļas: programmēšanas pamatnodaļa, programmēšanas sākumnodaļa, lietišķā nodaļa un lektorijs.

Programmēšanas pamatnodaļā kursu audzēknim piedāvā apgūt 5 bāzes semestrus: I, II, III, IV, V un speckursi:OOP, Java, C++ u.c. Pie tam, ja I semestris tiešām ir pirmais pēc kārtas, bet II semestris tiešām otrais, tad semestri III, IV un V ir maināmi savā starpā. Speckursus (OOP, Java, C++ u.c.) kursu audzēknim parasti tiek ļauts apgūt pēc pieciem bāzes semestriem.

Programmēšanas sākumnodaļā pašlaik ir 4 semestri: S2, S3, S4, S5. Burts S ir paņemts no vārda sākumnodaļa. Šajā nodaļā programmēšanas apgūšana notiek pēc kārtas no S2 līdz S5. Taču dažus 8.klases skolēnus mēs ņemam uzreiz uz semestri S4. Mūsu interneta vietnes sadaļā Kursu struktūra šie semestri ir nosaukti konkrētāk: atbilstoši Robots, Korektors, Logo 1, Logo 2. Lai pārietu uz pamatnodaļu, sevi ir labi jāparāda un aiz muguras ir jābūt 7,5 skolas klasēm. Taču ir arī reti izņēmumi: par izciliem nopelniem programmēšanas apgūšanas lietā mēs pārceļam uz pamatnodaļu pat tos kursu audzēkņus, kuri nav sasnieguši klases pozīciju 7,5.

Lietišķajā nodaļā tagad ir 3 novirzieni. Pirmais novirziens  Mājas datora Administrēšana, otrais Web vietņu izveide, trešais Multimediju (foto un video) failu apstrāde. Pirmajā novirzienā ir 2 semestri (A1 un A2), otrajā 6 semestri (W1, W2, W3, W4, W5, W6). Trešajā novirzienā pagaidām tikai viens semestris: M1. Pāreja no šīs nodaļas uz citām nodaļām, protams, arī ir iespējama. Vēl jo vairāk tas pat ir apsveicami.

Lektorijos notiek nodarbības, kuras, izejot no pasniedzēju resursiem, mēs varam organizēt. Šajā semestrī pagaidām tiek plānots attīstošais seminārs matemātikā 6. klašu skolēniem.

Kursu administrācijai un kursu audzēkņiem ir kopīgs mērķis: attīstīt audzēkņu loģiku, sniegt skolēniem solīdas zināšanas izvēlētajos novirzienos, daudzus sagatavot programmētāja profesijai. Lai optimāli izveidotu mācību procesu, kursi uzņemas noteiktas saistības un postulē savas tiesības.

Kursu administrācija apņemas:

         nodrošināt katram kursu audzēknim individuālu darba vietu uz nodarbību laiku;

        uzraudzīt drošības tehnikas noteikumu ievērošanu;

        gadījumā, ja nav iespējams apmierināt PIETEIKUMU, atgriez pēc šī pieteikuma samaksāto summu;

         izsniegt apliecību par kursu audzēkņa apgūtajiem semestriem un nodarbību apmeklētību;

        mācību gada daļas beigās paziņot kursu interneta vietnē par saraksta uz nākošo mācību gada daļu publicēšanas datumu;

        publicēt sarakstu paredzētajos termiņos;

        publicēt kursu interneta vietnē saraksta izmaiņas, piemēram, skolas brīvlaikā.

 Kursu administrācija patur sev tiesības:

          patstāvīgi noteikt semestru kopumu, pēc kuriem tiks veikta apmācība kārtējā mācību gada daļā, un grupu skaitu pēc izvēlētajiem semestriem;

        neiekļaut sarakstā kursu audzēkni, ja nav viņam nepieciešamās semestra grupas;

        neiekļaut kursu audzēkni sarakstā, ja nav veikta pilna APMAKSA vai nav iesniegts PIETEIKUMS uz datumu, ko kursi ir paziņojuši iepriekš;

        nepaziņot kursu audzēknim viņa sarakstu individuāli;

        neatgriezt visu samaksāto summu vai jebkuru tās daļu, ja saraksts nav pretrunā ar kursu audzēkņa PIETEIKUMU vai kursu audzēknis ir bijis vismaz vienā nodarbībā.

Katram kursu audzēknim semestra beigās rakstiski tiek paziņots atgādinājums par APMAKSAS vai PIETEIKUMU iesniegšanas termiņu uz nākošo semestri. Zinot, ka ne visi kursu audzēkņi atnes uz mājām mūsu rakstiskos paziņojumus, mūsu interneta vietnē sāk mirgot informatīvs paziņojums par termiņu, kas pēc tam pāriet brīdinošā paziņojumā.  

Pēc iepriekš norādītā iesniegšanas termiņa ziņas no PIETEIKUMIEM tiek apkopotas, un tiek noskaidrots, cik katra semestra grupu var būt, kādas ir vairākuma mīļākās dienas. Pie tam, lai kursi strādātu bez zaudējumiem, vidējais kursu audzēkņu skaits grupās nedrīkst nolaisties zemāk par noteikto līmeni, proti, mēs nevaram izveidot daudz nelielu grupu. Mācību gada daļas semestru struktūra tiek noteikta tā, lai iekļautu maksimālu kursu audzēkņu skaitu mācību procesā. Un tā netiek mainīta, pat, ja parādās dažādu iemeslu dēļ nokavējušo kursu audzēkņu grupa. Ja nokavējušie ir gatavi uz kompromisiem vai viņiem vienkārši paveicās, viņiem tiek atrasta grupa. Taču tā notiek ne vienmēr.

 Dažiem kursantiem ir mainījušies telefonu numuri, e-pasta adrese, bet datorkursiem jaunā informācija netika nodota/atsūtīta. Uzreiz ziņojiet par izmaiņām! Citādi veidojas situācijas, kad mēs neiekļaujam kursantu sarakstā, tāpēc, ka nespējam piedāvāt citus variantus, vai arī vienkārši ieliekam viņu brīvajās vietās. Ja pēc tam kompromiss netiek panākts, tad protams, ka nauda tiek atgriezta, bet atmiņas par to, saprotams, ka paliek.

Iesniegumu paraugos par mācību dienu un laiku, ko katram audzēknim ir jāiesniedz vai jānosūta administrācijai, ir īpaši izcelts, ka tikai vienas dienas norādījums un/vai stingrs nodarbību sākuma laika ierobežojums iesniegumā var kļūt par nepārvaramu šķērsli audzēkņa iekļaušanai sarakstā. Starp citu, frāze vēstulē nodarbību sākums no 16.00 nav skaidra: tas nozīmē, ka nodarbību sākums 16.00 vai nodarbības var sākt jebkurā laikā pēc 16.00? Tāpēc, lūdzu, rakstiet precīzāk. Pie tam, norādiet, kura diena ir vislabākā, kura ne tik laba, kurš nodarbību sākuma laiks šajās dienās ir labākais, kurš pieļaujams, kuru speciālo kursu jūs visvairāk vēlētos noklausīties, kuru tikai pirmā neiespējamības gadījumā. Mēs vienmēr cenšamies sniegt vislabāko variantu, taču dažreiz nostrādā tikai rezerves variants.

  Ja mēs nevaram apmierināt PIETEIKUMU, tad kursi stingri izpilda savu pienākumu: gadījumā, ja nav iespējams apmierināt PIETEIKUMU, atgriezt summu kas ir samaksāta pēc šī PIETEIKUMA.

Cienījamie audzēkņi, vecāki, vecmāmiņas un vectētiņi. Īstenībā, lielākā daļa no jums ar sapratni attiecas pret šo sarežģīto un atbildīgo darbu saraksta sastādīšanu. Un mums tas ir patīkami. Bet, ja mums ir patīkami, tad mēs sastādām sarakstu tā, lai arī jums būtu patīkami.

 

 

Izcils matemātiķis Linards Reiziņš.

14.01.1924.-31.03.1991.

2014.gada 14. janvārī 90 gadi apritētu vienam no lielākajiem Latvijas matemātiķiem, profesoram, fizikas-matemātikas zinātņu doktoram Linardam Reiziņam. Viņa darbi kvalitatīvās diferenciālvienādojumu teorijas jomā ir plaši pazīstami pasaules zinātniskajai sabiedrībai. L.Reiziņa darbu saraksts sastāv no 127 nosaukumiem. Viņš uzstājās daudzās starptautiskās konferencēs. Pateicoties viņa autoritātei 1989.gadā Latvijā notika 7. Vissavienības kvalitatīvās diferenciālvienādojumu teorijas konference.

Daudziem zinātniekiem no Krievijas, Gruzijas, Moldāvijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Čehijas un Ukrainas viņš oponēja viņu disertāciju aizstāvēšanā. Viņš ņēma vērā tikai darba matemātisko vērtību, tā izpildes patstāvību. Visdažādākie biogrāfijas punkti un ailes kategoriski netika izskatīti.

 

Pilsēta Gorkija ( tagad Ņižņijnovgoroda) Krievijā 24.05.1978.

 

Dziļa matemātiķa-speciālista erudīcija, inteliģence un taktiskums pievilka cilvēkus tuvāk Linardam Reiziņam. Daudzi Latvijas matemātiķi uzskatīja viņu par savu skolotāju.

L.Reiziņš piedzima pedagogu ģimenē. Jau skolas gados viņš sāka interesēties par matemātiku. 1944.gadā viņš iestājās Latvijas Universitātē un pabeidza to ar izcilību 1948.gadā. L.Reiziņš publicēja rakstu par diplomdarba tēmu, un tā uzreiz tika pamanīta, pārtulkota angļu valodā un uzdrukāta American Mathematical Society Translations. Tas tiek darīts retos gadījumos.

Pēc tam bija aspirantūra, izslēgšana no tās četrdesmito gadu politisko represiju gados, 7 darba gadi Rīgas 7.vidusskolā (tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija) par matemātikas skolotāju, darbs Zinātņu akadēmijā, zinātņu kandidāta un doktora disertācijas aizstāvēšana. Viņš, kā jebkurš liels zinātnieks, darbojās vairākos novirzienos.

L.Reiziņš kopā ar saviem kolēģiem daudz laika veltīja Latvijas matemātikas vēstures pētījumiem, Latvijas enciklopēdiju izveidošanai, darbam par konsultantu matemātikas terminos, veidojot latviešu literārās valodas vārdnīcu. Viņš ne tikai veica aktīvu zinātnisko darbību, bet arī paspēja būt par vairāku dažādu valstu žurnālu-referātu korespondentu. Te viņam, bez šaubām, palīdzēja spīdošas krievu, angļu un vācu valodas zināšanas.

Viņa stils tā ir precizitāte, lakonisms, sistemātiskums. Tā viņš noformēja savus rakstus, tāpat arī lasīja referātus konferencēs un lekcijās Latvijas Universitātē, uzskatot, ka pašam lekcijas materiālam jāieinteresē klausītāji, nevis tā izklāsta efektivitāte.

Visu dzīvi L.Reiziņš nodarbojās ar sportu: vingrošanu, skriešanu, tenisu, kalnu slēpošanu, sporta orientēšanos. Jaunībā viņš pat pasniedza fizkultūru. Kā tik uzkrita sniegs, L.Reiziņš brauca uz Salaspils staciju ar slēpēm un veica ar tām trīs kilometru distanci līdz savai darba vietai Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtam. Puiciski priecājās, kad viņam izdevās uzlabot rezultātu.

L.Reiziņš uzskatīja par savu pienākumu savākt un saglabāt visus materiālus par Latvijas matemātiķiem, to viņš mācīja arī saviem darbiniekiem. Laikam jūtot, ka slimība progresē, viņš salika visas ziņas par sevi un saviem darbiem mapē un atstāja to uz darba galda tā, lai to būtu viegli atrast. Un te arī bija viņa stils neuzvelt citiem to, ko viņš varēja izdarīt pats.

A.Kaņevskis