Kursu
Darbs
kursi@progmeistars.lv |
#4 2007. gada 31. janvāris ® Pulkveža
Brieža 6-1, tel. 7336035, www.progmeistars.lv |
Rakstiet
vēstules!
Godājamie kursanti!
Ziņas par mūsu rīcībā esošajām jūsu
elektroniskajām adresēm ir novecojušas un visai nepilnīgas.
Administrācija griežas pie jums ar lūgumu atjaunot šīs
ziņas. Mēs būsim pateicīgi, ja katrs no jums atsūtīs
no savas adreses vēstuli, kurā būs precīzi
norādīts šīs vēstules autors. Mūsu adrese: kursi@progmeistars.lv.
Administrācija
plāno saskarsmē ar kursantiem izmantot elektronisko pastu
visbūtiskākajā veidā.
Matemātikas
nodaļa.
Katrai Rozei dosim rozi,
Tad mums paliks viena roze.
Lai katrai dotu pa trim
rozēm,
Vajag nopirkt vel trīs
rozes.
Cik ir Rozes un cik rožu?
Matemātikas folklora.
Šī nodaļa
tikai sāk uzņemt spēkus. Tagad darbojas matemātikas
pulciņi 6.-7. klašu un 8.-9. klašu skolēniem. Pulciņos
risina olimpiāžu līmeņa uzdevumus.
Ceturtdienās 18:30
notiek semināri „Atkārtosim matemātiku!” 11.-12. klašu
skolēniem, kuros tiek analizēti vidējas
sarežģītības un nedaudz sarežģītāki
uzdevumi. Šo semināru kopējā tēma – „Planimetrija”.
Šajā semestrī paredzēts aplūkot šādas
šīs tēmas nodaļas: paralelogrami, riņķa
līnija, aplis, dažādi uzdevumi. Priecāsimies, redzot jaunus
dalībniekus.
Neaizmirstiet, ka no
1/3, 1/7,
pārvēršanai desmitdaļu daļskaitļos (tas ir
vajadzīgs veikalu pārdevējām) ir nepieciešama visiem
iedzīvotājiem – strādniekiem, fermeriem, inženieriem,
aktieriem un pat ekonomistiem.” Pie tam aritmētikai piemīt
nepārejoša metodiska vērtība. Skolēnam
attīstās apķērība, loģika un galu galā
„rodas pārliecība par rītdienu”.
6.-7.klašu
skolēnu attīstības seminārus mēs vienmēr
sākam ar vienkāršiem aritmētikas uzdevumiem, piemēram:
ir 4 trīsmetrīgi baļķi. Tie jāsazāģē
pusmetrīgās daļās. Cik zāģējumi būs
jāizdara? Pēc tam uzdevumus sarežģījam. Lūk,
viens no tiem: matemātikas pulciņa ir 24 dalībnieki. Mājas
darbiem uzdevuma zināmu skaitu uzdevumu. Iznāca tā, ka katru
uzdevumu risināja 4 dalībnieki, bet katrs dalībnieks
atrisināja 3 uzdevumus. Cik uzdevumu bija pavisam? Un tā
tālāk un tā joprojām. Protams, skaram arī
„sāpīgās” tēmas, piemēram, daļas, procentus.
Vai Jums vajadzīgi attīstošie semināri, to var pārbaudīt, atrisinot tekstā dotos trīs uzdevumus: par sazāģēšanu, uzdevumiem un rozēm. (Atbildes dotas raksta beigās). Bet pēc tam „pagrauziet” uzdevumus no mūsu internēta lappuses nodaļas “sacensības > pārbaudi sevi >
“. Var aprobežoties tikai ar
aritmētikas uzdevumu atrisināšanu no testa “1. līmeņa mattests”.
„Atkārtosim
matemātiku!” semināri notiks arī 9.-10. klašu
skolēniem. Plānots sistematizēt un padziļināt
atsevišķu algebras nodaļu zināšanas.
Pierakstīties vajag tieši kursos vai pa elektronisko pastu e-mail: kursi@progmeistars.lv vai pa tālruni7336035.
Kursantiem šie
kursi ir bez maksas!
(Atbildes uz šī raksta uzdevumiem: 20
zāģējumi, 18 uzdevumi, 2 Rozes un 3 rozes).
Vērtējam
mājas lapas par sekundes
daļām
http://www.membrana.ru/articles/internet/2006/01/16/180300.html
Kas skrien
kā vējš, tas atduras kā miets.
(Latviešu
tautas sakāmvārds)
Sekundes divdesmitā daļa – šis laiks
internēta lietotājam ir pietiekams, lai novērtētu to vai
citu mājas lapu. 50 milisekundes – un cilvēkam jau radies pirmais
iespaids par veb-resursu, par tā kvalitāti. Un nolēmis, palikt
šajā lappusē vai doties tālāk. Lūk,
šādu apbrīnojamu
atklājumu veica Kanādas psihologi.
Par to doktors Džitta Lindgaarde (Gitte
Lindgaard) un divi viņa kolēģi no Karltonas
universitātes Otavā (Carleton University) stāsta britu
žurnālā „Uzvedība un informācijas tehnoloģijas” (Behaviour & Information Technology).
„Mēs
uzskatījām, ka īsākā laikā par 500
milisekundēm saskatīt kaut ko mājas lapā nav
iespējams, bet atklājām, ka pietiekami ir 10 reizes mazāka
laika, - stāsta Lindgaarda. – Tas nozīmē, ka, ja pirmais
iespaids ir nelabvēlīgs, apmeklētāji pametīs jūsu
mājas lapu pirms uzzinās, ko tad īsti jūs vēlaties
viņiem piedāvāt.”
Pirms
izdarīt savu drosmīgo secinājumu, psihologi veica
vienkāršus eksperimentus ar brīvprātīgajiem. Protams,
viņiem parādīja veb-lappuses, iepriekš atlasot pēc
vizuālā „trieciena” dažādības. Katru mājas lapu
demonstrēja 50 milisekundes – praktiski tikpat ilgi ilgst televīzijas
standarta kadrs.
Pēc
demonstrēšanas brīvprātīgos lūdza
novērtēt lappuses vizuālo pievilcīgumu. Kad bija
fiksēti pirmie vērtējumi, brīvprātīgajiem
atļāva nesteidzīgi aplūkot un izpētīt tas
pašas mājas lapas.
Noskaidrojās,
ka pirmie un pēdējie vērtējumi sakrīt. „Spriežot
pēc visa, on-line resursu veidotāju rīcībā ir
apmēram viena divdesmitā daļa sekundes, lai radītu
patīkamu iespaidu”, - ziņo pētnieki.
„Mēs visi
zinām, ka pirmie iespaidi parasti ir izšķirošie,” raksta
žurnāls Nature, - bet šie pētījumi parādīja,
ka smadzenes var izdarīt spriedumu-uzliesmojumu gandrīz ar tādu
pašu ātrumu kā acis var uztvert informāciju.”
Nature
atgādina, ka pirmo iespaidu ilglaicīgs efekts psihologiem
pazīstams kā „galoefekts”vai „oreola efekts”. Gadījumā ar
mājas lapām tas nozīmē, ka lietotājus var
pievilināt ar pievilcīgu dizainu – lai to labvēlīgā
attieksme aplūkojamajam resursam izveidotos pateicoties vienai
īpašībai.
Iespējams,
ka tad apmeklētāji, palaižot garām kādu nepilnību
un nenozīmīgas kļūdas, varēs nokļūt
līdz mājas lapas saturam un novērtēt to visu kopumā
pietiekami augstu.
„Tas liecina, ka
mēs ļoti ātri dodam novērtējumu, pamatojoties uz sava
veida emocionālo reakciju, un mūsu vairāk
pārdomātākie spriedumi vēl aizvien atspoguļo to pirmo
iespaidu”, - Kanādas kolēģu darbu komentē psiholoģijas
adjunktprofesors Bills fon Hippels (Bill von Hippel) no Jaunās
Dienvidvelsas universitātes (University of New South Wales)
Austrālijā. Viņš saka, ka šāda spēja
teorētiski var palīdzēt mums iemācīties
ātrāk reaģēt briesmu gadījumos.
Lindgaarde
„ātro secinājumu” cēloni saskata „kognitīvajā
nosliecē”. Cilvēkiem patīk būt tādiem, kam
vienmēr taisnība, - viņa skaidro, un mājas lapa, kas
radījis labu pirmo iespaidu, izmantošana palīdz viņiem
„pierādīt” sev, ka pieņemtais sākotnējais lēmums
bija pareizs.”
Un šī
parādība, runājot doktores vārdiem, aizvien vairāk
iesakņojas mūsu sabiedrībā: pat ārsti sāk
vadīties pēc saviem sākotnējiem minējumiem,
paļaujoties uz visvairāk saredzamo pazīmi, nosakot diagnozi.
„Tas ir briesmīgi, bet ātro secinājumu tendence ir daudz
vairāk izplatīta nekā mēs domājam,” – atzīstas
psihologs.
Diez vai atradīsies mājas lapa
īpašnieks, kurš nevēlētos aizkavēt
apmeklētāju vismaz uz 51-52 milisekundēm. Un loģiski uzdot
jautājumu: kā to izdarīt?
„Panākumu
noslēpuma” un skaista mājas lapa galveno komponentu sakarā
ekspertu viedokļi, kā viegli uzminēt, dalās.
Piedāvā ierobežot grafiku un materiālu daudzumu
lappusē. Vai izvietot navigāciju tur, kur lietotājs gaida to
ieraudzīt, nebūt rupjiem reklāmā utt. Kopumā
ņemot, speciālistu padomi ir atšķirīgi, tajā
skaitā arī mentalitātes dēļ.
Galvenos noteikumus noformulējis Marks Kodrons (Marc
Caudron) no Londonas media aģentūras Pod1. Viņš uzskata, ka vispirms
lietotājs ir ieinteresēts iegūt informāciju ar
visātrāko un visvienkāršāko paņēmienu. Un,
protams, jāparūpējas par to, lai lappuses lejupielāde
noritētu ātri. Citādi apmeklētājs var nesagaidīt
arī pirmo, kaut arī 50 milisekunžu iespaidu.